Bravo Itālija! Emilija Romanja un Marke. 7 dienas pie jūras. 11 dienas

Periods:
01.09.2016 - 12.09.2016
€ 330.00 € 380.00 Pasūtīt

Šajā ceļojumā mēs paŗādīsim Jums Itāliju, kuru Jus vēl nezināt. Itāliju itāļiem nevis tūristiem. Mēs apmeklēsim vairākas brīnisķīgas Itālijas pilsētas, kas savulaik izveidoja gan kultūras gan politiskās dzīves stilu. Kopā ar vietējiem gidiem mēs iziesim Galileo Galileja,Lukrēcijas Bordžas, sludinātāja Savanorolas, Rafaela, Dantes Aligeri, Petrarkas, grāfa Kaliostro, hercogu Montefelto, Mallatestas, Sforcu un citu vēsturisko personību ceļu, bez kuru darbiem un sasniegumiem nebūtu arī pašas brīnišķīgās, apburošās un noslēpumainās Itālijas.


 

  Rīga - Polija (nakts viesnīcā) - Grāca (Austrija ) - Itālija (nakts viesnīcā) - Paduja (Itālija) - Ferrara (Itālija) - Adrijas jūras piekraste (7 naktis 3* kempingā pie jūras. Itālija) - San-Marino (San-Marino) - Boloņa (Itālija) - Urbino (Itālija) - Gradara (Itālija) - San-Leo (Itālija) - Ravenna (Itālija) -

Polija (nakts viesnīcā) - Rīga

Apmešanās komfortablā 3-4* kempingā. Cilvēku izvietošana pa 1-2 cilvēkiem istabiņā, pa 2-4 cilvēkiem mājiņās ar visām ērtībām.

Izbraukšanas datumi

Pilnā tūres cena. EUR

Tūres cena ar atlaidi. EUR  

Tūres cena ar
priekšapmaksu par 4
un vairāk izbraukuma ekskursijam 
100 - 155 EUR.
Rezervējot līdz 30.05.2016

Piemaksa par 1-vietīgu izmitināšanu

EUR

Piemaksa par papildvietu autobusā

EUR

01.09.2016 - 12.09.2016

400

360

330

160

150


Pasaules kultūrvēsturiskā mantojumā UNESCO ietverto objektu un objektu- UNESCO kandidātu saraksts, kurus iespējams apmeklēt mūsu tūres ietvaros :

- Grācas pilsētas vēsturiskais centrs (Austrija);

- San-Marino vēsturiskais centrs un Monte-Titano kalns (San-Marino);

- Agrīnās kristietības pieminekļi Ravennā (Itālija);

- Urbino pilsētas vēsturiskais centrs (Itālija);

- Renesanses laikmeta pilsēta Ferrara un Po upes delta;

- Boloņas portāli (Itālija)



1.diena
. Izbraukšana no Rīgas 6.00. Brauciens cauri Polijai. Pusdienu pauze. Nakts tranzītviesnīcā.

2.diena. Pārbrauciens cauri Austrijai. Grāca ar ekskursiju pa pilsētu. Itālija .Nakts viesnīcā.

3.diena. Pārbrauciens cauri Itālijai. Paduja, Ferrara. Ekskursijas pa pilsētām. Nakts kempingā.

4.diena. Ekskursija uz San-Marino. Nakts kempingā.

5.diena. Ekskursija uz Boloņu. Nakts kempingā.

6.diena. Ekskursija uz Urbino, Gradara. Nakts kempingā.

7.diena. Atpūtas diena. Nakts kempingā.

8.diena. Ekskursija uz San-Leo. Nakts kempingā.

9.diena. Ekskursija uz Ravennu. Nakts kempingā.

10.diena. Pārbrauciens cauri Austrijai. Nakts viesnīcā.

11.diena. Pārbrauciens cauri Polijai ar pusdienu pauzi. Ierašanās Rīgā ap plkst. 24.00


TŪRES APRAKSTS

1. diena. 

Izbraukšana no Rīgas plkst.6.00. Pārbrauciens cauri Polijai ar pusdienu pauzi. Nakts viesnīcā.

2.diena.

Pārbrauciens uz Austrijas federālās zemes Štīrijas galvaspilsētu Grācu, kas izvietojusies Muras upes krastos. Tā ir otrā pēc lieluma Austrijas pilsēta ar iedzīvotāju skaitu apm.250 tūkst. Bet, neskatoties uz to, Grāca nemaz nelīdzinās majestātiskajai Vīnei. Šeit ir sava īpaša atmosfēra. Pilsētai īpašu gaisotni rada tās centra viduslaiku šaurās ieliņas – tikai gājējiem – ar savām suvenīru bodītēm, kafejnīcām,un vēlā gotikas perioda mājām ar dakstiņu jumtiem. Grācā saglabājies Eiropā vislielākais viduslaiku arhitektūras ansamblis. 1999. Gadā UNESCO Grācas vecpilsētas centru atzina par pasaules kultūras mantojumu.

Grāca slavena arī ar savu Šlosbergas cietoksni. Kalna virsotnē esošo cietoksni gadsimtiem ilgi neviens iekarotājs nespēja ieņemt. Grācas cietoksnis sekmīgi sargāja impērijas robežas no turku iekarotājiem un tika uzskatīts par kristiešu pasaules varenāko cietoksni. Trīs reizes turki nesekmīgi centās šo cietoksni ieņemt. Cietoksnis nepadevās arī franču uzbrucējiem. Tomēr 1809. gadā Habsburgi kapitulēja Napoleona armijai un 1809. gadā Napoleons pavēlēja cietoksni uzspridzināt. Nesagrauts palika tikai Sargtornis un Zvanu tornis. Par tiem vietējie iedzīvotāji samaksāja lielu izpirkuma maksu. 1839. gadā šeit tika izveidots pilsētas parks – iemīļota pilsētnieku un pilsētas viesu pastaigas vieta.

Pēc ekskursijas pa Grācu mums paliks nedaudz laika arī pusdienām un pastaigai pa šo skaisto pilsētu.

Nakts viesnīcā.

3.diena.

Pirmā pilsēta, kuru apmeklēsim ceļā uz mājām ir Svētā Antonija pilsēta Paduja. Pilsēta var lepoties ar otro vecāko universitāti valstī un skaistāko vēlās gotikas stila centru Ziemeļitālijā. Neraugoties uz to, ka visumā pilsēta ir diezgan provinciāla, tā pievilina tūristus no visas pasaules, jo tieši šeit dzīvoja un savus nemirstīgos darbus radīja Ticians, Mantenja, Donatello, Džoto...

Visievērojamākais Padujas apskates objekts ir Padujas Svētā Antonija katedrāle. Katru gadu to apmeklē ap 4 miljoni cilvēku. Santo laukumā esošā Bazilika ir vesels komplekss un apvieno galveno baznīcu ar daudzskaitlīgām dažādos laikos celtām piebūvēm - kapellām un klosteri. Kādreiz šajā vietā atradies klosteris Santa Maria Mater Domini un tajā dzīvoja kristiešu pasaulē cienītais sludinātājs un pilsētas aizbildnis Svētais Antonijs. Gadu pēc viņa nāves, 1232. gadā sākās katedrāles celtniecība, kas ilga gandrīz 80 gadus.

Katedrāles veidols vairākkārt mainījies, to pārbūvēja un piebūvēja, rezultātā celtnē manāms vairāku stilu sajaukums - no gotiskā un romāņu līdz vēlajam barokam.

Bazilikā glabājas Svētā Antonija pīšļi, bet vienā no kapellām ir viņam veltīto dāvanu muzejs. San-Antonio katedrāles galvenā rota ir slavenā itāļu skulptora Donatello veidotās statujas. Donatello Padujā nodzīvoja apm. desmit gadus.

Otrs Padujas ievērības cienīgais objekts ir grandiozā Saprāta Pils (Palacco della Radzone), tajā ir kontinenta lielākā zāle, kas uzcelta bez jebkādiem balstiem. Zāles ailes un sienas apgleznojuši slavenie gleznotāji Nikolo Mirreto un Stefano dea Ferrara (XV g.s.). Vienotais sižets sadalīts divpadsmit daļās – pēc gada mēnešu skaita. No pils galerijas paveras lielisks skats uz pilsētu.

Netālu no pils atrodas slavenā Padujas universitāte – viena no pirmajām Eiropā. Universitāte dibināta 1222. gadā, bet pirms tam senās mācību iestādes vietā bija lopkautuve. Tādēļ arī šodien studenti to sauc par „’Bo” ( Vērsis). Universitātē pasniedza pats Galileo Galilejs un vēl virkne slavenu itāļu matemātiķu un filozofu. Tolaik universitātē mācījās nedaudz vairāk par pieciem simtiem studentu, bet mūsdienās to skaits ir 63 tūkstoši. Universitātes vestibilā skatāms pirmās sievietes – studentes portrets. Tā ir Elena Lukrēcija Kornaro Piskopia. Viņa 1678. gadā pabeidza filozofijas fakultāti. Lūk, emancipācija itāļu gaumē...

Bez tam Padujas universitāte slavena ar savu medicīnas fakultāti, kurā kā pirmajā Eiropā izveidots anatomikums. Tajos laikos liels retums, kuru bez tam nikni apkaroja baznīca. Tādēļ Padujas anatomikumā preparējamais galds ierīkots tā, ka nepieciešamības gadījumā vienā mirklī preparējamo ķermeni vrēja noslēpt – tas tika nolaists uz pirmo stāvu.

Īpašs sarunu temats – Skvorenji kapella, to apgleznojis pats lielais Džotto. Kapellu cēlis Enriko Skvorenji, lai izpirktu sava tēva – augļotāja Redžinaldo grēkus. Par šo skopo veci savā „Dievišķajā komēdijā” rakstījis Dante atzīmējot, ka Redžinaldo skopums tuvojies absolūtam. Kapella atvērta no plkst. 9-19, bet tajā apmeklētājus stingri noteiktā skaitā ielaiž tikai uz 15 minūtēm, lai nenojauktu temperatūras un mitruma režīmu. Iespaids tiešām vienreizējs – it kā jūs atrastos grandiozā katedrālē, nevis nelielā baznīcā. Džotto šo grūto darbu veicis tikai viena gada laikā – no 1305. līdz 1306. gadam.

Nu protams, nevar nepieminēt nedaudz uz dienvidiem no pilsētas centrālā laukuma izvietojušos pasaulē vecāko pastāvīgi darbojošos botānisko dārzu „Orto Botanico”. Ar Venēcijas Senāta lēmumu tas nodibināts 1545. gadā, lai audzētu „ārstnieciskas zāles” Padujas universitātes medicīnas fakultātes vajadzībām. Mūsdienās Orto Botanico aizņem 22 tūkst.kv.m. lielu platību un var lepoties ar Eiropā vecākajiem magnolijas un ginko eksemplāriem.

Botānisko dārzu nepārtraukti pilnveidoja. Jau no paša sākuma to apjoza sēta, lai aizsargātu no zagļiem. 1704. gadā tajā izveidoja četrus vārtus ar neparastu formu – ananāsu veidā. XVII-XVIII g.s. Botāniskajā dārzā ierīkoja strūklakas un trīs saules pulksteņus. Uzstādija Teofasta un Solomona marmora statujas.

Mūsdienās Botāniskā dārza kolekcijā ir vairāk par 6000 augu, tostarp arī augi-gaļēdāji, skaistās orhidejas, dažādi ūdensaugi. Vecākais augs – Ģētes palma, tā iestādīta 1585. gadā un nosaukta dižā dzejnieka vārdā.

Padujas Botānisko dārzu, kā visu botānisko dārzu prototipu , 1997. gadā UNESCO ietvēra pasaules pieminekļu skaitā.

Mūsu nākoša pietura ir Ferrara. Pilsēta saglabājusi savu Renesanses laikmeta spozmi, kad šeit no 1260. gada līdz 1598. gadam valdīja hercogu d’Este dzimta.

Ferraras saimnieki bija slaveni zinātnes un mākslas mecenāti un aicināja uz savu pilsētu kā zinātniekus, tā arī dzejniekus un māksliniekus. Dažādos laikos šeit dzīvojuši un radījuši Petrarka, Ariosto, Torkvato, Ticians, Mantenja, Bellini, Pizanello, kā arī arhitekts Bidžo Rosseti. Tieši pateicoties viņam XIV-XV g.s. mijā Ferrara kļuva par pilsētu ar tā laika izcilāko plānojumu. Ferrari centrā lieliski saglabājušas viduslaiku celtnes. Tā, piemēram, Romejas namā vēl šodien vari sevi iedomāties par XV g.s. bagātu tirgoni, bet Savedēju ielā – par apmēram tā paša laika vienkāršu pilsētnieku, kas meklē miesas baudas...

Ferraras galms izcēlās ar pasakainu greznību. Valdnieku piemēram sekoja aristokrātija. Greznība valdīja visur – gan telpu iekārtojumā, gan apģērbos un rotās. Pilīm, dārziem, villām bija poetiskais nosaukums „delizie”. Maskarādes , balles, banketus, medības un izrādes sauca par „cortesie”. Visa dzīve bija kā vieni vienīgi svētki. Īpaši uzplauka bruņinieku tikumi – dažādi turnīri, mīlas spēles, debates par goda jēdzieniem. Bruņinieku romānu rokrakstus ar aizrautību lasīja arī Francijā. Šajā gaisotnē arī dāmas nepalikā ēnā, kā tas bija citās pilsētās. Daiļās dāmas ar savu klātbūtni greznoja turnīrus, procesijas un izrādes.Nekur citur Itālijā tipiskās feodālā laikmeta attiecības neizpaudās tik uzskatāmi, kā Ferrarā un Milānā. Kā atzīmēja F.Monjē, „bruņniecība, kas citur bija vairs tikai literāras atmiņas, šeit bija dzīves īstenība”.

1391.gadā nodibināta Ferraras Universitāte. Ar to saistīti tādi vārdi, kā Paracels, Koperniks un Savonarola. Zinātni un mākslu atbalstīja ne tikai vīrieši, bet arī sievietes – Aragonas Eleonora un viņas meitas Beatriče un Izabella d’Este, Alfonso Pirmā sieva Lukrēcija Bordžija un citas.

Par ievērojamākā pilsētas objekta godu cīnās it kā no kaula izgrebtais Duomo un d’Este dzimtas pils.

XII.g.s. celtais Duomo ar laukumu veido izcilu ansambli. Tā fasāde ar saviem marmora ciļņiem skaistumā neatpaliek no Milānas Doma. Blakus katedrālei Savanarollas statuja. Sludinātājs ar saviem sprediķiem XV.g.s. visai Itālijai uzdzina šausmas un 1498. gadā tika pakārts, bet līķis sadedzināts.

Savukārt d’Este pils bija Itālijā pirmā valdošās dinastijas rezidence, kuru sargāja lielgabali. Šeit viss ir saglabājies – gan aizsarggrāvis ar ūdeni un sarūsējušās ķēdēs iekārtie koka tilti, mitrie pagrabi, vecās akas, iekšpagalma milzīgie bruģakmeņi. D’Este ģimenei bija ko sargāt – kā mākslas mīļotāja tā bija savākusi lielisku sava laikmeta mākslinieku darbu kolekciju. Šeit ciemojās Ticians, Antonio Pizanello, Brunelesski, Mantenjans un Ludvigs Ariosto...

Vēl viena Ferraras pērle – Casa Romei, tās fasāde apdarināta ar briljanta formā tēstu marmoru. Lieliski saglabājies renesanses laikmeta interjers, kurā lielāko savas dzīves daļu pavadījusi viena no sava laikmeta slavenākajām sievietēm – Lukrēcija Bordžija.

Tieši Ferrarā iespējams gūt vispilnīgāko priekšstatu par renesanses laikmeta spožo dzīvi – viss, kas attiecas uz šo laikmetu, ir rūpīgi saglabāts un restaurēts.

Ar deviņus kilometrus garo iespaidīgo cietokšņa sienu, tās bastioniem ieskauto pilsētu un hercoga pili UNESCO iekļāvusi aizsargājamo pieminekļu sarakstā.

Nedaudz atpūtušies mēs turpinām savu ceļu.

Vakarā mēs ieradīsimies komfortablā kempingā Adrijas jūras krastā. Tieši šeit kūrortā Punta- Marina- Terme mēs pavadīsim nedēļu labiekārtotās mājiņās, kas paredzētas 4 – 5 cilvēkiem, izvietojums 1 -2 cilvēki istabā. Bez vannasistabas un tualetes mājās ir virtuve, plīts, pilns trauku komplekts, kas ievērojami samazina izdevumus ēdienreizēm. Kempinga teritorijā ir baseins, picērija, daži veikali un restorāns, kurā var pasūtīt brokastis un pusdienas.

4. diena.

Šodien dosimies uz vienu no pasaules mazākajām valstīm – Gaišo San Marino Republiku (Serenissima Repubblica di San Marino). Tās teritorija ir tikai 61,5 kv.km liela, bet iedzīvotāju skaits nepārsniedz 32 tūkstošus. Mazā valsts ir visvecākā Eiropas valsts, to no visām pusēm ietver Itālijas teritorija.

San Marino republika izveidojusies 301. gadā un to dibinājis kristietis – akmeņkalis Marino, kas ar saviem domubiedriem aizbēga no Dalmācijas salas Arbe (mūsdienās Horvātijas sala Raba), glābdamies no vajātājiem savas reliģiskās pārliecības dēļ. Marino uz Monte Titano kalna izveidoja kristiešu kopienu, lai dzīvotu kopīgā darbā un mierā.

Pēc Marino nāves kopiena neizjuka, bet tās biedri nolēma dzīvot saskaņā ar kopienas dibinātāja novēlējumu : „ Es atstāju jūs brīvus no citiem ļaudīm”. Sākotnēji kopiena saucās „San Marino zeme”, vēlāk „San Marino kopiena”, beidzot „San Marino Republika”.

Jau XI g.s. pirmajā pusē nelielā kopiena tika pārvaldīta saskaņā ar demokrātijas principiem – ģimeņu galvas izvirzīja uz Asambleju, tā saucamo Arengo. 1243. gadā nozīmēja pirmos Kapteiņus Reģentus. Tos katru pusgadu pārvēlēja , lai pārvaldītu Republiku nākošos 6 mēnešus.

Sanmariniešu princips „Būt neatkarīgiem ne no viena” palīdzēja saglabāt neatkarību un visus viduslaikus noturēties pret iekarotāju tīkojumiem.

San Marino teritorija nedaudz paplašinājās 1463. gadā, kad pāvests Pijs II Pikolomini Republikai uzdāvināja Fjorentino, Sjeravalle un Montedžardino – kā pateicību par atbalstu karā pret Rimini valdnieku Sigismundu Pandolfo Malastesu. Vēlāk San Marino pievienojās Faetano pilsēta un kopš tiem laikiem Republikas teritorija palikusi nemainīga. Kad 1797. gadā Napoleons sanmariniešiem piedāvāja pret draudzīgu attieksmi paplašināt to teritoriju, atbilde bija noraidoša. Bet 1861. gadā Ābrams Linkolns uzrakstīja Kapteiņiem Reģentiem vēstuli, kurā izteica savas simpātijas un mazās valstiņas augstu novērtējumu.

No gadsimta uz gadsimtu šajā valstī saglabātas viesmīlības tradīcijas , nekad un nevienam netika atteikts patvērums un palīdzība. Pietiek atcerēties kaut Džuzepi Garibaldi, kas 1849. gadā tieši uz Monte Titano kalna atrada patvērumu no ienaidnieka armijas vajāšanas. Otrā Pasaules kara laikā San Marino deva patvērumu vairāk kā simts tūkstošiem bēgļu.

San Marino teritorijā atrodas deviņi pilsētcietokšņi, deviņi administratīvie centri , ieskaitot galvaspilsētu ar tādu pašu nosaukumu. Visus pilsētcietokšņus savieno ērts ceļu tīkls. Republikas galvaspilsēta un Monte Titano kalns iekļauti UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā.

Monte Titano kalna virsotnē atrodas trīs torņi-cietokšņi – Guaita, Cesta un Montale. Tie attēloti uz San Marino nacionālā ģērboņa un karoga.

Visiespaidīgākais un vecākais tornis ir Guaita. Šis tornis-cietoksnis uzcelts XI g.s. un pirmajiem San Marino iemītniekiem kalpoja par drošu patvērumu. Ilgstoši šajā tornī atradās arī cietums. Joprojām te atrodas Itālijas karaļu dāvātie lielgabali, no kuriem nacionālajos svētkos šauj salūtu zalves. No torņa augstumiem paveras pasakains skats uz apkārtējām San Marino un Itālijas zemēm. Augstākajā Monte Titano kalna vietā atrodas XIII g.s. celtais tornis Cesta. Tornī 1956. gadā atklāts seno ieroču muzejs. Trešo torni, Montale, uzcēla XIV g.s. un atšķirībā no abiem pārējiem, apmeklētāju iekļūšana ir ierobežota. Triju torņu attēls ir arī uz San Marino eiro monētām.

San Marino ir ļoti pievilcīga tūristiem ne tikai savas vēstures, bet arī cita iemesla dēļ – valsts ir beznodokļu zona. Bez tam šajā mini valstiņā gatavo lieliskus liķierus, kurus tālredzīgie, visās Eiropas valodās runājošie pārdevēji potenciālajiem pircējiem ne tikai dod nogaršot, bet arī rūpīgi iesaiņotos pirkumus nogādā tieši uz tūristu autobusu. Lai nu kā, bet tirgot sanmarinieši prot lieliski.

San Marino ir pilsēta-muzejs ar suvenīriem zem klajas debess. Tieši šeit vērts iegādāties gan suvenīrus, gan dāvanas saviem mīļajiem. Mazajos suvenīru veikaliņos bez alkoholiskajiem dzērieniem iespējams atrast visdažādākās lietas – sākot ar sienas pulksteņiem no koka, beidzot ar dārgiem ,briljantiem rotātiem Šveices pulksteņiem. Ļoti daudz juvelieru veikaliņu ar skaistām rotaslietām par visai demokrātiskām cenām.

Pēc atgriešanās kempingā mums vēl atliks laiks nopeldēties jūrā un pēc vakariņām pastaigāties pa krastmalu.

5. diena.

Šodien mums ieplānota ekskursija uz Boloņu. Tās ļoti izdevīgā atrašanās vieta ļauj nokļūt jebkurā Itālijas nostūrī.

Nevienai no Itālijas pilsētām nav tik daudz iesauku, kā Boloņai. Galvenās no tām : Mācītā (La Dotta) – šeit joprojām atrodas Eiropas vecākā Boloņas Universitāte. Tajā mācījušies Petrarka, Dante un Koperniks.

Otra iesauka – „Sarkanā” (La Rossa) – sakarā ar daudzajām viduslaiku celtnēm sarkanā krāsā. Lieliski saglabājušos Boloņas vecpilsētu aizsargā UNESCO. Pastaigājoties pa vecpilsētu tā vien gribas uzkāpt kādā no viduslaiku „debesskrāpjiem” - Prendiparte tornī, vai vienā no „krītošajiem” torņiem – pilsētas simboliem.

Un , beidzot, trešā iesauka „Resnule” ( La Grassa) – tieši Boloņa devusi pasaulei pāri par desmit dažādu itāļu delikatešu , kā mazos pelmenīšus –tortelinus, boloņas mērci, mortadellas desu u.t.t. Ne velti Boloņā tik daudz restorānu, trattoriju, kulinārijas skolu.

2000. gadā Eiropas Savienības komisija atzina Boloņu kopā ar citām 8 Eiropas pilsētām par „2000.gada Eiropas kultūras pilsētu”.

Boloņa slavena ar savu lieliski saglabājušos centru un 35 kilometru garajām slēgtajām galerijām. Viduslaikos, pateicoties savam ģeogrāfiskajam stāvoklim, pilsēta Eiropas kartē ieņēma visai ievērojamu vietu un bija slavena ar savu attīstīto amatniecību un tirdzniecību, kultūras dzīvi un universitāti, kuras studentu skaits kādu laiku pat pārsniedza studentu skaitu franču Sorbonnā.

Tieši pateicoties lielajam studentu skaitam izveidojās slavenās galerijas. Māju saimnieki, lai izmitinātu studentus, paplašināja māju otros stāvus. Galeriju augstumu noteica 2,66 m. – lai pa tām varētu pārvietoties jātnieks uz zirga. Ar laiku arī platība zem galerijas jumta kļuva par privātīpašumu. Karstajās vasaras dienās var novērot, kā veikaliņu un kafejnīcu īpašnieki rūpīgi mazgā seno marmora grīdu, izvieto galdiņus un tirdzniecības stendus. Zem galeriju jumtiem var paglābties no svelmainās saules, te vienmēr daudz apmeklētāju.

Boloņā visi tūrisma maršruti sākas no centrālā pilsētas laukuma – Piazza Maggiore, kuru ieskauj pasakainas pilis. Pilsētas dominante – Sv.Petronija katedrāle – viens no kristiešu pasaules lielākajiem dievnamiem. Ievērības cienīga arī pilsētas biblioteka Sala Borsa, kuru pilsētnieki uzskata par vēl vienu pilsētas laukumu. Bibliotekā lieliskas zāles, mazas kafejnīcas, zem caurspīdīgas grīdas var apskatīt senos pilsētas ēku pamatus.

Kādreiz ziemeļu un centrālajā Itālijā plaši izvērsās torņu celtniecība. Boloņā vien to bija ap 180. Gadsimtiem cauri saglabājušies tikai divi torņi ar augstumu – Azinelli – 98 m un Garizendi – 48 m . Vai nu lielā svara, vai arī grunts īpatnību dēļ torņi sasvērušies uz vienu pusi, un Azinelli tornis no ass novirzījies par 1 metru, bet Garizendi par veseliem 3,22 metriem un to nācies pat saīsināt līdz šodienas augstumam.

Netālu no Diviem Torņiem atrodas Santo Stefano bazilika, sastāvoša no vairāku baznīcu kompleksa. Viduslaiku meistari centušies izveidot Tā Kunga Kapa Jeruzalemē precīzu kopiju. Kopš viduslaikiem te nekas nav mainījies un šodienas apmeklētāji redz to pašu, ko viduslaiku svētceļnieki.

Ieteicams apmeklēt tirgus rajonu Qadrilatero, kur pārdod svaigi grieztus ziedus, dārzeņus, svaigas zivis un citas jūras veltes, arī šokolādi un vīnu. Siera veikalos stūrī sakrauti milzu siera rituļi. Kvartāla centrs – via Pescherie Vecchie – senatnīgu zivju veikaliņu iela. Katram veikalam ir savs leduspagrabs.

Vēl viena kolorīta vieta – grāmatu veikals Libreria Coop (Via Orefici 19) – bijušajā baznīcā iekārtota telpa ar stikla jumtu, mīkstiem krēsliem un stāvlampām. Šeit pārdod ne tikai grāmatas, bet arī tipiskus itāļu produktus, katrā stāvā ir kafejnīca. Būtiski atzīmēt, ka veikals atvērts līdz vēlam vakaram bez tradicionālā itāļu pārtraukuma no 13.30 līdz 15.30.

Katrā ziņā vērts apmeklēt studentu kvartālu, tas sākas no via Zamboni, pasēdēt kādā no daudzajiem bāriem (vīna glāzes vai alus kausa cena kopā ar neierobežotām uzkodām apm. 6 eur) un pavērot , cik organiski kopā sader senatnīgās pilis un mūsdienu jaunatne.

Boloņu ieskauj pakalni, uz viena no tiem atrodas baznīca Basilica di Santuario di San Luca. Uz šo baziliku ved pasaulē garākā slēgtā galerija ar 666 portikiem. Bazilikā var aplūkot senlaicīgu Dievmātes svētbildi, kuru esot gleznojis evaņģēlists Lukass.

Paši bolonieši kopš viduslaikiem neko daudz nav mainījušies – joprojām mīl labi paēst un jautri pavadīt laiku. Nonākam pie slēdziena, ka Boloņā var lieliski padzīvot vairākas dienas, neieslīgstot īpašos mākslinieciskos pārdzīvojumos un negarlaikojoties. Šī ir veselīgu un laimīgu cilvēku pilsēta!

6. diena.

Šodien mēs apmeklēsim pasakaino Urbino pilsētu. Ne velti viduslaikos šo , uz diviem pakalniem Metauro un Folja izvietojušos, pilsētu sauca par „Godkārīgo Urbino”. Tikai šajā gadījumā godkāre , pateicoties hercoga Frederiko Motefeltro pūliņiem, no grēka pārvērtās par labumu visiem. Savus centienus visiem pierādīt savu pārākumu hercogs iemūžināja akmenī, radot tiem laikiem neredzētu pilsētu-pili.

Kā veiksmīgs diplomāts, drosmīgs karotājs un smalks mākslas pazinējs, Urbino hercogs ne tikai uzcēla pili „Palacco Dukale”, klosteri „Santa Kjara” , baznīcu-mauzoleju „San Bernandino”’, Katedrāli, vairākas privātās rezidences, bet arī savu galmu izveidoja par slavenu mākslinieku, zinātnieku un humānistu pievilkšanas centru. Viņa biblioteka bija viena no bagātākajām Eiropā un tagad glabājas Vatikānā. Pilī ar tās 7000 kv.m. platību dzīvoja vairāk kā 500 cilvēku un tā vēl šodien rada izbrīnu un sajūsmu ne tikai ar estētiskajiem, bet arī tehniskajiem risinājumiem , kā ūdensvads un kanalizācija, iekšējām pārejām u.tml.

Urbino ir viens no ievērojamākiem itāļu kultūras centriem. Šajā pilsētā dzimis Rafaels, Federiko Barroči un nedaudz vēlāk Bramante. Urbino nodibināta viena no vecākajām universitātēm.

Arī šodienas Urbino vērojama cieša saite ar pagātni, un ne tikai tādēļ, ka pilsētu rotā praktiski nemainījušies saglabāti lieliski pagātnes pieminekļi, bet arī tādēļ, ka pilsēta joprojām ir prestižs kultūras centrs, to apmeklē ievērojams studentu, zinātnieku un tūristu skaits no visas Itālijas un Eiropas.

Virs pilsētas dzīvojamiem rajoniem slejas grandiozā hercoga pils Palacco Dukale ar gandrīz pasakaino Torričini fasādi. Pils faktiski aptver visas ar to saistītās mājas un baznīcas, izveidojot vienu veselumu, attaisnojot savu viduslaiku nosaukumu „pils-pilsēta”.

Pilī joprojām valda mākslas atmosfēra, šeit izvietojusies Nacionālā galerija Marke. Blakus vietājas nozīmes mākslas darbiem šeit skatāmi ģeniālā Rafaela audekli „Aukstdzimušās dāmas portrets” un „Svētā Aleksandrijas Katrīna”. Skatāmi arī daži Rafaela tēva Džovanni Santi , kā arī Ticiana un Gvido Reni darbi.

Rafaela dzimtene bijīgi glabā sava dižā novadnieka piemiņu. Mākslinieka māja-muzejs pieder Rafaela vārdā nosauktajai Akadēmijai. Mājai ir vairāki stāvi, tajos daļēji atjaunota XV-XVI g.s. atmosfēra. Sevišķi interesants ir iekšpagalms ar aku un akmeni, uz kura smalcinātas krāsas. Visvērtīgākā ir Jaunavas Marijas ar bērniņu freska, kuru uzskata par vienu no pirmajiem Rafaela darbiem.

Pa ceļam uz Urbino mēs pieturēsim vienā no visapmeklētākajām vietām Itālijā – senajā pilsētiņā Gradarā ar XIV gadsimta pili Kastello di Gradara. Šī apbrīnojamā, noslēpumainā vieta ar milzīgo citadeli saistīta ar uzvārdiem: Malatesta, Sforci, Della Rovere – ģimenes, bez kurām nav iedomājama Itālijas vēsture.

Tomēr pilsēta un pils tūristus visvairāk pievelk ar to, ka šeit reāli risinājušies vēsturiskie Paolo un Frančeskas mīlas stāsta notikumi, kuri ir pamatā Dantes “Dievišķajai komēdijai”.

Kādreiz Gradaras pilsētu pārvaldīja hercogs Malatesta, kuram bija divi dēli. Vecākajam Džovani bija atbaidoša āriene, viņš arī nebija vairs jauns. Taču tieši viņam Gradaras saimnieks izvēlējās par sievu jauno un skaisto Frančesku, Rimini sinjora meitu. Baidoties, ka meitene nobīsies no briesmīgā Džovani izskata un aizbēgs, Malatesta nolēma apmanīt viņu, uzdodot par līgavaini jaunāko brāli Paolo, kurš izcēlās ar apbrīnojamu skaistumu. Jaunie ļaudis, tik tikko ieraugot viens otru, saprata, ka ir iemīlējušies. Taču drīz vien viņus sagaidīja rūgta vilšanās, un vienīgā izeja mīlniekiem bija slepenas tikšanās. Taču pec kāda laika šī Gradaras pils romantiskā vēsture beidzās traģiski. Paolo un Frančeskas dēka tika atklāta , viņus 1286.gadā nogalināja nokaitinātais Džovani.

Šis traģiskais mīlas stāsts varbūt nebūtu izgajis ārpus pils sienām, ja nebūtu Dante Aligeri – izcilais dzejnieks un nelaimīgo mīlētaju laikabiedrs.

Interesanti arī tas, ka šis viduslaiku stāsts atrada atbalsi arī krievu komponista Pētera Čaikovska dvēselē, kurš pēc “Dievišķās komēdijas” izlasīšanas uzrakstīja simfoniju “Paolo un Frančeska

7.diena. Atpūtas diena.

8.diena.

San Leo, kur mums šodien plānota ekskursija, ir neliela pilsētiņa, kas izvietojusies kalna pakājē, netālu no San Marino. Kalna galā atrodas tāda paša nosaukuma cietoksnis, kurš pievilina šeit tūristus.

Apmetne San Leo izveidojusies jau III gadsimtā un tas nosaukums bija Montefeltro. Tajā laikā senie romieši kalnā uzcēla Jupitera svētnīcu. Vēlāk, kad kristietība kļuva par valsts reliģiju, pilsētu pārdēvēja par San Leo par godu Svētajam Leo, Svētā Marino draugam, kurš dibināja San Marino. Divus gadus no 962. līdz 964.gadam San Leo bija Itālijas galvaspilsēta.

Cietoksnis San Leo tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem Atdzimšanas perioda darbiem, kurš pārsteidz ar savu apjomu un varenību.

Kad cietoksnis pārgāja Vatikāna pakļautībā, šeit tika ierīkots cietums pašiem bīstamākajiem un ļaunākajiem Vatikāna ienaidniekiem. Par pašu slavenāko cietokšņa ieslodzīto var uzskatīt Džuzepi Balzamo, pazīstamu kā grāfu Kaliostro.

XVIII gadsimta beigās grāfu apsūdzēja melnajā maģijā un krāpniecībā un piesprieda sodu – publisku sadedzināšanu. Taču pāvests nomainīja sadezināšanu pret mūža ieslodzījumu San Leo cietoksnī. Lai novērstu burvja izbēgšanu, Kaliostro ievietoja kamerā, kurā durvju vietā bija lūka griestos. Pēc tam, kad pēc aculiecinieku stāstītā, ieslodzītais bez jebkādu instrumentu palīdzības spēja pārvērst sarūsējušu naglu skaistā tērauda nazī, pārbiedētā sardze ieslēdza viņu ķēdēs. Sargāt Kaliostro nebija viegla lieta. Cietumniekiem tika pavēlets būt īpaši uzmanīgiem. Vēl jo vairāk tāpēc, ka pāvesta kancelejā pienāca anonīmas vēstules, kurās tika rakstīts, ka grāfa pielūdzēji nolēmuši viņu atbrīvot ar gaisa balona palīdzību. Taču gaisa balonu Kaliostro tā arī nesagaidīja.

Grāfs nomira 1795. gadā, pavadījis kamerā 4 gadus. Pēc vienas no versijām alķīmiķis nomiris no pneimonijas, pēc citas – no uzraugu iebērtās indes.

Interesanta un kolorīta ir arī pati San Leo pilsēta, kura stipri atšķiras no San Marino, jo te nav milzīgās tūristu plūsmas, steigas, burzmas, tirgotāju būdiņu.

9. diena.

Šodien dosimies uz nelielu piejūras pilsētu Ravennu. Līdz 402. gadam tā bija klusa Romas impērijas provinces pilsētiņa, līdz kamēr imperators Flavijs Honorijs Augusts nenolēma savu galvaspilsētu pārcelt no Milānas uz Ravennu. Ravenna kļuva par visu pēdējo Rietumromas Impērijas imperatoru galvaspilsētu, bet pēc imperijas krišanas – par ostgotu galvaspilsētu. Katrs jaunais valdītājs centās pilsētu izdaiļot, ceļot jaunas pilis un svētnamus. Pateicoties tam Ravenna kļuva par īstu pērli vēsturisko Itālijas pilsētu vidū un galveno bizantiešu mozaikas mākslas izpētes centru.

Ravennas galvenā tūrisma artērija ir Via San-Vitale. Tieši šeit koncentrēti galvenie pilsētas apskates objekti – San-Vitale bazilika, Gallas Placidijas mauzolejs, pareizticīgo Baptisterija. Tie visi no iekšpuses, bet daži arī no ārpuses rotāti ar unikālām mozaikām. Salīdzinot ar diezgan padrūmo ārējo skatu, iekštelpas apžilbina ar izcili bagātīgo apdari.

Ne tikai Rietumu Romas un Bizantijas imperatori Ravennā atstājuši ievērojamus pieminekļus. Mūsu ēras V g.s. ostgotu karalis Teodoriks Lielais iekaroja pilsētu un padarīja to par savu galvaspilsētu valstij, kurā ietilpa gandrīz visa mūsdienu Itālija. Viņa laikā uzcēla Arianas baptisteriju, Svētā Gara katedrāli un Arhibīskapa kapellu. Pašu Teodoriksu pēc nāves apglabāja akmens mauzolejā – vinā no ievērojamākiem „barbaru” arhitektūras paraugiem.

Nav viegli uzskaitīt māksliniekus, rakstniekus un dzejniekus, ko iedvesmojusi Ravenna. Ievērojamākie no tiem – Oskars Vailds, Ģēte, Bairons un Aleksandrs Bloks, kurš Ravennai veltījis lielisku dzeju. Visbiežāk tiek pieminēts „Dievišķās komedijas” autors Dante Aligeri. Dzimis Florencē, Dante bija ne tikai dzejnieks, bet arī aktīvs pilsonis – piedalījās pilsētas pašvaldībā, pretojās Romas pāvesta centieniem sagrābt varu Florencē. Kad pretinieki uzvarēja, Dantem tika piespriests nāvessods, viņš bēga un pēdējos 6 savas dzīves gadus pavadīja Ravennā, kur arī sacerēja „Dievišķo komēdiju”, attēlojot elles lokus, šķīstītavu un paradīzi. Dante mira 1321. gadā no purva drudža un apglabāts lieliskā kapličā. Šodien tā ir viena no visapmeklētākajām vietām pilsētā.

Kopumā Ravennā ir astoņi UNESCO aizsargājamie pieminekļi. Katrā no tiem apskatei vajadzētu veltīt vismaz pusstundu. Varam aprēķināt, cik laika vajadzētu, lai kaut nedaudz izjustu savā laikā pasaules varenākās valsts galvaspilsētas gaisotni.

Dienas otrajā pusē atgriežamies Rimini.

10.diena.

Pārbrauciens uz Poliju.

Nakts viesnīcā.

11. diena.

Pārbrauciens cauri Polijai. Pusdienu pauze. Aptuvens ierašanās laiks Rīgā ap plkst.24.00

P.S. Maršrutā iespējamas nelielas izmaiņas.

Ekskursiju kārtība var mainīties. Brauciena cenā iekļauts: 

- Brauciens pa maršrutu ar grupas vadītaju, 

- 3 naktis tranzīta viesnīcās ar brokastīm, 

- 7 naktis kenpingā 3-4* 

Papildus (nav obligāti) tēriņi

- Medicīniskā apdrošināšana – 10 EUR (vecāki par 60 gadiem – 15 EUR). 

Pilna ekskursijas pakete – 155 EUR (bērniem 75 EUR). Tajā skaitā: 

1. Ekskursija uz San-Marino – 25 EUR, bērniem – 15 EUR;

2. Ekskursija uz Boloņu30 EUR, bērniem – 15 EUR;

3. Ekskursija uz Urbino – 30 EUR, bērniem – 15 EUR; 

4. Ekskursija Gradarā 10 EUR, bērniem – 15 EUR; 

5. Ekskursija uz San-Leo – 25 EUR, bērniem – 15 EUR; 

6. Ekskursija uz Ravennu – 20 EUR, bērniem – 15 EUR; 

7. Ekskursija Grācā – 10 EUR, bērniem ~ 5 EUR;

8. Ekskursija Padujā – 10 EUR, bērniem 5 EUR;

9. Ekskursija Ferrarā – 10 EUR, bērniem 5 EUR;

P.S. Pilnu ekskursiju paketi var iegādāties vienlaicīgi ar maksu par tūri vai arī atsevišķi. Pērkot ekskursiju paketi, atlaide - 15 EUR.

Papildus apmaksā : ieejas biļetes katedrālēs un muzejos ~ 25 EUR.. T.sk.

  • vienotā biļete uz 3 katedrālēm Ravennā – 11-13 EUR;

  • ieejas biļete Gradaras pilī ~ 4 EUR, ES pilsoņiem 18 -25 gadi ~ 2 EUR

  • ieejas biļete San Leo cietoksnī ~ 8 EUR

 
WhatsApp
whatsapp
Telegram
telegram
Pāriet uz latviešu valodu Перейти на русский
Kategorijas